Alķīmija – nebeidzamie meklējumi

riflessioni_ermetiche_42 Senais izteiciens nosce te ipsum nozīmē – iepazīsti pats sevi nevis no reliģiskās vai mistiskās, bet gan no intensīvi introspektīvās puses.
Un tieši tā ir alķīmijas un hermētiskās domāšanas patiesā nozīme. Alķīmija nepiedāvāja atrisināt ar ķīmiju saistītu, bet gan garīgu problēmu, kaut arī daži kaismīgi eksperimentētāji bija pārpratuši tās pamatjēgu, parastos metālus mēģinot pārvērst zeltā. Bet parastais metāls, par kuru runāja, nebija nekas cits kā cilvēka prāts. Par alķīmijas zeltu uzskatīja Merkura gudrības zeltu, kam nebija nekāda metāla piejaukuma jeb samaitātas domāšanas. Otrs termins, ko izmantoja zināšanu apzīmēšanai, ir filozofu akmens.

riflessioni_ermetiche_43Vārds hermētisms neapzīmē noslēgtību, aizbāzni, zīmogu, kas liedz gaisa piekļuvi, kaut arī daļa alķīmiķu uzskatīja, ka, lai nonāktu līdz filozofu akmenim, daži noslēpumi jātur hermētiski noslēpti. Ar terminu hermētisms definē filozofiskās domas formu, izjūtu un dzīves veidu, kura saknes ietiecas Senajā Ēģiptē un kurš vēlāk, iespaidojoties no grieķu klasiskās civilizācijas, pavēra ceļu pārdomām, kas aizsāka plašu filozofiska un teoloģiska rakstura darbu radīšanu, tā dēvēto Corpus Hermeticum. Ir runa par virkni Bizantijas laikmeta kopā savāktiem un sakārtotiem tekstiem, kas, iespējams, izvēlēti to filozofiskās iedvesmas un doktrīnu, kurās ir kristietības kultūras elementi, saskaņas dēļ. Hermētisko tekstu piedāvātā pamatideja ir visa vienotība, uz kuras balstījās holistisks realitātes redzējums.

riflessioni_ermetiche_51

Senajam grieķu dievam Hermejam atbilst ēģiptiešu Tots un latīņu Merkurs. Mēģinot radīt baznīcas liturģiju, romiešu rituālā tika ieviesti daudzi pagānu rituāli un simbolismi, kas parāda mūžīgās patiesības. Tātad antīkā mitoloģija ir kā milzīga teoloģiskā enciklopēdija, kurā dievības atspoguļo dabas spēkus un enerģiju. Hermejs, sūtnis starp dievībām un cilvēku, ir saikne starp dabas noslēpumu un cilvēka sapratni; kristiešu reliģijās tas atbilst Svētajam Garam. Šīs mūžīgās patiesības veido tā dēvēto arhetipisko pasauli, proti, kolektīvo atmiņu, kura ir kaut kas tāds, ko zemapziņas un ģenētiskā līmenī atpazīst visi.

Māksliniekam, kurš ķeras pie alķīmijas simbolu nozīmēm, šī tēma, kā tas ir manā gadījumā, var pārtapt nebeidzamos meklējumos.

Lolita

 

Commenti

Post popolari in questo blog

Lolita Timofeeva. Il matrimonio della Sirena

Che cosa hanno visto per reagire così? Il progetto di Lolita Timofeeva “Entra. Guarda. Scrivi”.

Realismi socialisti. Roma. Palazzo degli Esposizioni